Svētdien 28. aprīlī devāmies kārtējā ekskursijā. Šoreiz uz Regensburgu. Laikapstākļi gan mūs nelutināja. Smējāmies, ka tie atbilst pilsētas vārdam - apmācies un ik palaikam sāka pilināt.
Vācijas pilsētiņās ļoti rakturīgi ir akmens tilti. Arī Regensburgā bez tā neiztiek. Šis Vecais akmens tilts ir celts 12.gs. un ir raksturīgs piemērs viduslaiku arhitektūras piemineklis.
Tā kā ekskursijas gida lomu atkal uzņēmās Chris, kurš kā jau polis ir aktīvs katolis, tad pabijām daudzās baznīcās - lielākās un mazākās. Pieminēt vērts ir Sv, Pētera katedrāli, kas celta gotiskā stilā un kurā ir ļoti skaistas viduslaiku vitrāžas un interjers.
Un pati iespaidīgākā vieta, ko līdz šim esmu apmeklējusi ir Walhalla - slavas aleja cienījamiem, panākumiem bagātiem uz slaveniem cilvēkiem Vācijas vēsturē. Iekšā gan netikām un pieminekļus diemžēl neredzējām, jo ieradāmies diemžēl jau pēc slēgšanas laika. Taču šī ēka ir ļoti vērienīga - celta neoklasicisma stilā. Rada sajūtu, ka pēkšņi vairs neatrodies Vācijā, bet gan Grieķijā :)
Otrdien 30. aprīlī pienāca ilgi gaidīts pasākums - punk roka mūziķa Billy Talent koncerts Fūrtē, uz kuru devos kopā ar savu Buddy Heidi. Koncerts tiešām bija fantastisks. Laba mūzika, lieliska atmosfēra, feina kompānija. Un arī stāvvietas mums bija ļoti labas - atradāmies uz neliela pakāpiena, kas pavēra skatu pāri visam fanu pūlim uz skatuvi.
Turpinot gastronomiskās izvirtības, trešdien 1. maijā pienāca mana kārta gatavot kaut ko tradicionālu. Es izvēlējos šo datumu tieši tāpēc, ka tas ir Latvijas svētku laiks. Un kad tad vēl labāk gatavot tradicionālu latviešu ēdienu, ja ne šajā laikā. Es izvēlējos štovētus kāpostus un zirņus ar speķi (varbūt nedaudz klišejiski, bet tomēr latviski). Jāatzīst, ka šos ēdienus pirmo reizi gatavoju pilnīgi pastāvīgi. It sevišķi štovēti kāposti, kas ir mammas firmas ēdiens. :) Pašai par brīnumu sanāca diezgan labi. Protams, ne tik labi kā mammas gatavotie, bet to es atļaušos novelt uz skābētiem kāpostiem. Šeit svaigus nevar nopirkt, tikai konservu bundžās. Bet lielākās problēmas man sagādāja pelēkie zirņi. Pirmkārt, neviens nezina, kas tie tādi ir. Otrkārt, izmeklējos pa visiem veikaliem un tik un tā neatradu. Tad nu palūdzu mammai, lai atsūta man pa pastu :) Ak, jā, aizmirsu, ka speķis kūpinot tiek sālīts, un tāpēc nedaudz pārsālīju mērci :D Bet visiem ļoti garšoja. Angliete pat palūdza man štovēto kāpostu recepti.
Un šiem pasākumiem pa vidu man bija jāpaspēj sagatavoties pirmajam laboratorijas darbam šajā semestrī. Kārtība tāda pat kā fizikālajā ķīmijā pie Čornajas - sākumā jānokārto kolokvijs. Grupā esmu kopā ar 3 vāciešiem. Sākumā likās, ka viņiem nāksies mani izvilkt, bet beigās pat spēju atbildēt uz dažiem jautājumiem. Pirms tam runāju ar pasniedzēju un teicu, ka esmu Erasmus studente. Varbūt tāpēc mūs dikti nemocīja :) Laboratorijas darbā sintezējām zelta un sudraba nanodaļinas no sāļu šķīdumiem. Ar spektrometrijas palīdzību noteicām nanodaļiņu formu un intensitātes atkarību no to lieluma. Respektīvi kaut ko tādu, ko RTU diez vai piedāvātu :)
5dien kopīgi skatījāmies hokeja maču Vācija - Somija, t.i. Erasmus kompānijā. Vienīgais vācietis tur bija mans koju biedrs Manuels. Un viņam par bēdu Vācija zaudēja, kas, turpretī, iepriecināja abus somus Ellu un Oskari :) Jautrākos mirkļus radīja Guillaume, kurš pat nezināja, ka Francijai ir sava valstsvienība :D Protams, spēles noteikumus arī viņš nezināja. Tos centāmies viņam izskaidrot, t.i. Oskari un es (pašai par brīnumu). Diemžēl Latvijas izlases spēles gan neredzēju.
Šo darbīgo nedēļu noslēdza ilgi gaidīta tikšanās ar vidusskolas draudzenēm Frankfurtē, kuras nebiju redzējusi vairākus gadus (ja neskaita nelielu saskriešanos Fontaine Festival laikā). Anete studē maģistrantūrā Heidelbergā un Elīna tajā pašā universitātē ir Erasmus apmaiņā no savas universitātes Velsā. Kopā pavadījām 4. maiju Frankfurtē, paviesojoties Mainas tornī, Dabas muzejā (kurā, protams, es atradu "akmeņus" :D ), izstaigājot vecpilsētu un apskatot Veco Operu.
Anete, Elīna, Līga
Vakarā devāmies uz Heidelbergu, kur paliku pa nakti Anetes kojās. Nākošā rītā agri sākām ekskursiju pa Heidelbergu - apskatījām vecpilsētu, varenu pili pakalnā, akmens tiltu, pabijām augstākajā vietā Heidelbergā (550 m virs jūras līmeņa). Jāatzīst, ka Heidelberga ir skaistāka nekā Erlangena. Pilsētai pieguļošie pakalni tai piešķir savdabīgu burvību. Un jā, līdz šim nebiju sapratusi, cik ļoti biju sailgojusies pēc latviešu valodas.
