Jaunā darba vieta

Jāķeras klāt galvenajam iemeslam, kāpēc es vispār atbraucu uz Vāciju – praksei vietējā ražojošajā uzņēmumā EKW. EKW – Eisenberger Klebsand Werke – tā ir rūpnīca, kas nodarbojas ar ļoti plašu dažādu sauso būvniecības un rūpniecisko maisījumu, kā arī gatavu detaļu ražošanu, zināmas paralēles var vilkt teiksim ar Sakret.

 

Kā redzams pēc uzņēmuma nosaukuma tas atrodas Aizenbergā, kas ir tikpat neliela pilsētiņa kā Grūnštate. Uz darbu braucu ar vilcienu veselas 3 pieturas, ~8 km, 10 min :D Bet sabiedriskā transporta cenas gan viņiem ir ”fantastiskas” - viens šāds brauciens 2.60 eiro. Un tad es iedomājos par transporta cenām Rīga.. Nu labi, algas jau šeit arī ir stipri vien lielākas nekā Latvijā.. 

Esmu iekārtojusies R&D nodaļā, kas atrodas praktiski mežā :D Aptuveni 15 cilvēku nodaļa nodarbojas ar materiālu izpēti un attīstīšanu, kā arī ar kvalitātes kontroli. Es esmu piesaistīta jaunam projektam, kas fokusējas ap ugunsizturīgiem betoniem. Nu jau esmu arī puslīdz normāli iestrādājusies – zinu kas kur atrodas, kas ar kuriem paraugiem jādara. Būtībā to vien daru, kā bārstos ar dažādiem izejvielu pulveriem, taisu plastiskas masas un paraudziņus un pārbaudu to īpašības. Mana darba diena sākas ap 8 no rīta, lai gan pie reāla darba pieķeros ap 9iem. Sākumā ir bez maz vai obligāta tējas/kafijas dzeršana un brokastu ēšana :D Strādāju līdz 4iem vai 5iem pēcpusdienā. Un tā no 1dienas līdz 4dienai. 5dienas ir kkas īpašs Vācijā – konstantas saīsinātās dienas :D Neviens nestrādā ilgāk par 3iem, bet es darbu beidzu jau 1os (!!!) Visai neierasta situācija.. Kopumā man patīk! Pat ļoti! Visi kolēģi šeit ar tādu viegluma sajūtu strādā, neviens neskrien pa telpām kā vista bez galvas, neviens neuzrodas pēdējā mirklī ar neizpildāmām prasībām. Šeit darbs rit raitā un mierpilnā gaitā :) 

 Mana mazā oāze :D Sēžu blakus rentgena difraktometram vienā pusē un optiskajiem mikroskopiem otrā pusē.

Aizenbergā tāpat kā Grūnštatē nav diži daudz ko redzēt vai darīt.. Aizenberga ir tipiska pilsētiņa, kas attīstījusies pateicoties rūpniecībai un blakus esošajām smilšmālu raktuvēm. Bet šeit daudz māju rotā skaisti sienu gleznojumi un šeit ir saglabājies vairāk vācu tipiskās arhitektūras.

Šādu bērnu laukumu varētu iekārtot Bastejkalnā :)

T.s Stārķu tornis

 

Aizenbergas galvenā iela ar tipisku vācu mazpilsētu arhitektūru.

 

 

Pieminekļi Aizenbergas rūpniecībā nozīmīgiem vīriem

 

Šādu izeju no mājas es arī gribētu :D 

Ziema

Pirmā pusotra nedēļa aizskrējusi vēja spārniem. Un tā visticamāk paskries arī viss šeit pavadīt paradzētais pusgads.
Pirmo nedēļu laikapstākļi bija visai mulsinoši. Temperatūra svārstījās no +2 līdz pat veseliem +15.. Iedomājieties tik - šādas temperatūras janvārī! Ļoti daudz lija, tāpēc daudz laika pavadīju istabā. Un tajos retajos mirkļos, kad nelija, paspēju izstaigat visu pilsētu un ieraudzīt šo to pārsteidzošu :)

Pēdējās dienās atkal atgriežas ziema. Temperatūras stabiņš pa naktīm noslīd zem nulles. Šorīt pat pamostoties mani sagaidija pārsteigums - pa nakti ir snidzis.. Tas gan ir tads slapjš dranķis, bet tomēr feini :)

Asselheim, Grünstadt

Te nu es esmu – attapusies Aselhaimā, kas (ja es pareizi saprotu) ir tāds kā Grūnštates mikrorajons. Grūnštate ir aptuveni Kuldīgas izmēra pilsētiņa, kurā praktiski neviena māja nav augstāka par 2-3 stāviem. Vēsturiski Grūnštate ir vīndaru pilsētiņa. No tās sākot, līdz pat Francijas robežai sākas plaši vīnogulāju lauki. Tā atrodas uz izslavētā Vācijas vīna ceļa. Tuvākajā apkārtnē ir ļoti daudz šādu nelielu vīndaru pilsētiņu. Nevaru sagaidīt pavasari, kad vīnogulāji sāks zaļot un ziedēt.

 

Jāatzīst – kā to varēja izspriest, tad tik mazā pilsētiņā nav diži daudz, ko redzēt.. Lielāko daļu pilsētas aizņem privātmāju rajoni. Nav izplatītas tipiskās balti-brūni rūtotās vāciskās mājas (lai gan mana tāda tomēr sanāk). Tai arī nav ļoti vēsturiski svarīgas nozīmes.. Bet par to baznīcu šeit gan netrūkst :D šajā laikā esmu uzgājusi/uzskrējusi vismaz 7

Grūnštates rātsnams

 

Vilciena stacija

 

Gājēju ieliņa un St. Peter Park

 

 

Mans „Brīvdienu dzīvoklītis”, kā jau teicu, atrodas Aselheimā, kas, savukārt, atrodas tādā kā ielejā. Ir gana daudz ļoti stāvu ieliņu, uz kādas dzīvoju arī es. Tikt līdz dzelzceļa stacijai vienmēr ir kā neliels sportiņš :D Apkārt Aselhaimai ir vieni pakalni ar vīnogulājiem vien. Šeit atrodas tikai un vienīgi privātmājas.. ne viena kioska, ne maza veikaliņa. Turklāt katrā otrā privātmājā ir sava vīna darītava. No pašas Grūnštates to nodala dzelzceļš. Līdz centram var aiziet aptuveni 10-15 minūtēs, bet līdz tuvākajam veikalam jāiet drusku vairāk par 2 km jeb 25 min :D

Mana iela ir tik slīpa, ka to pirmajā bildē nemaz nevar redzēt.

 

Iepretim manai mājai ir baznīca. Jā, vēl viena.. Katru stundu un pusstundu klausos zvanu skaņās un svētdienās melodiskus aicinājumus uz dievkalpojumu. Biju gaidījusi, ka traucēs vairāk, bet nekā – ja ir ieslēgts tv, mūzika vai kāds seriāls, tad praktiski vsp nevar pamanīt. Dzīvoju atsevišķa namiņa otrajā stāvā, kur pārējos 2 dzīvoklīšus aizņem 3 spāņi. Ar viņiem vēl tā riktīgi neesmu iepazinusies. Vienīgais, ka viņi uzreiz piedāvāja mani kādreiz uz veikalu aizvest, jo viņiem ir auto. Būs šī iespēja jāizmanto :D

Mans mazais dzīvoklītis sastāv no vienas istabas, virtuves un vannasistabas. Ja man likās, ka Rīgā man ir zemi griesti, tad šeit man vienkārši trūkst vārdu.. Tikai nedaudz pastiepjoties varu aizsniegt griestus visā dzīvoklī, bet pašā zemākajā vietā – pie dzīvokļa durvīm – vispār nestiepjoties varu pielikt pie griestiem visu plaukstu :D Tā teikt, dzīvoju sērkociņu kastītē būtu maigi teikts :D Bet no otras puses šeit ir ļoti mājīgi.

Vienīgā problēma – nav interneta pieejas :( Kā man ieteica, nopirku interneta stobriņu, kas uztver mobilā interneta signālu, bet kur nu.. tā kā Aselhaima atrodas ielejā, tad šeit tā signāls ir izcili vājš un jēga nekāda :/ Brīnos, ka man telefons kaut kā to signālu uzķer, lai gan ik pa laikam tas pazūd, bet vismaz kkāds kontakts ar virtuālo pasauli man mājās ir. Tāpēc es gaidu, kad iestāsies pavasaris un paliks siltāks – tad kāpšu apkārtējos uzkalnos un/vai iešu uz pilsētas centru. Ķeršu signālu tur un varēšu visiem caur skaipu pazvanīt :D

Intro II

Kā gadījās, kā ne.. es atkal esmu Vācijā :)
Dzīve patiesībā piedāvā tik daudz dažādu iespēju, kā gūt iespaidus, pieredzi, jaunas paziņas un kā patiesi iepazīt pasauli, kurā dzīvojam. Mums ir tikai jāsaņemas drosme un tās jāsāk izmantot. :)
Kad uzzināju, ka Erasmus projekts Eiropā tiek pagarināts un turklāt vēl ar uzlabojumiem, es uzreiz zināju, ka jānoskaidro, ko no jaunā piedāvājuma varu izmantot.. Tā nu jaunā Erasmus+ programma piedāvā prakses iespējas Eiropā arī gada laikā pēc studiju absolvēšanas. DING! Vienkārši perfekti! Pēc Erlangenā pavadītajiem 5 studiju mēnešiem man āķis jau bija lūpā un, daudz nedomājot, pieteicos arī praksei.
Nu jau nedēļu dzīvojos pa Vācijas vidieni un no pirmdienas esmu sākusi strādāt vācu rūpnīcā izpētes laboratorijā..