Asselheim, Grünstadt

Te nu es esmu – attapusies Aselhaimā, kas (ja es pareizi saprotu) ir tāds kā Grūnštates mikrorajons. Grūnštate ir aptuveni Kuldīgas izmēra pilsētiņa, kurā praktiski neviena māja nav augstāka par 2-3 stāviem. Vēsturiski Grūnštate ir vīndaru pilsētiņa. No tās sākot, līdz pat Francijas robežai sākas plaši vīnogulāju lauki. Tā atrodas uz izslavētā Vācijas vīna ceļa. Tuvākajā apkārtnē ir ļoti daudz šādu nelielu vīndaru pilsētiņu. Nevaru sagaidīt pavasari, kad vīnogulāji sāks zaļot un ziedēt.

 

Jāatzīst – kā to varēja izspriest, tad tik mazā pilsētiņā nav diži daudz, ko redzēt.. Lielāko daļu pilsētas aizņem privātmāju rajoni. Nav izplatītas tipiskās balti-brūni rūtotās vāciskās mājas (lai gan mana tāda tomēr sanāk). Tai arī nav ļoti vēsturiski svarīgas nozīmes.. Bet par to baznīcu šeit gan netrūkst :D šajā laikā esmu uzgājusi/uzskrējusi vismaz 7

Grūnštates rātsnams

 

Vilciena stacija

 

Gājēju ieliņa un St. Peter Park

 

 

Mans „Brīvdienu dzīvoklītis”, kā jau teicu, atrodas Aselheimā, kas, savukārt, atrodas tādā kā ielejā. Ir gana daudz ļoti stāvu ieliņu, uz kādas dzīvoju arī es. Tikt līdz dzelzceļa stacijai vienmēr ir kā neliels sportiņš :D Apkārt Aselhaimai ir vieni pakalni ar vīnogulājiem vien. Šeit atrodas tikai un vienīgi privātmājas.. ne viena kioska, ne maza veikaliņa. Turklāt katrā otrā privātmājā ir sava vīna darītava. No pašas Grūnštates to nodala dzelzceļš. Līdz centram var aiziet aptuveni 10-15 minūtēs, bet līdz tuvākajam veikalam jāiet drusku vairāk par 2 km jeb 25 min :D

Mana iela ir tik slīpa, ka to pirmajā bildē nemaz nevar redzēt.

 

Iepretim manai mājai ir baznīca. Jā, vēl viena.. Katru stundu un pusstundu klausos zvanu skaņās un svētdienās melodiskus aicinājumus uz dievkalpojumu. Biju gaidījusi, ka traucēs vairāk, bet nekā – ja ir ieslēgts tv, mūzika vai kāds seriāls, tad praktiski vsp nevar pamanīt. Dzīvoju atsevišķa namiņa otrajā stāvā, kur pārējos 2 dzīvoklīšus aizņem 3 spāņi. Ar viņiem vēl tā riktīgi neesmu iepazinusies. Vienīgais, ka viņi uzreiz piedāvāja mani kādreiz uz veikalu aizvest, jo viņiem ir auto. Būs šī iespēja jāizmanto :D

Mans mazais dzīvoklītis sastāv no vienas istabas, virtuves un vannasistabas. Ja man likās, ka Rīgā man ir zemi griesti, tad šeit man vienkārši trūkst vārdu.. Tikai nedaudz pastiepjoties varu aizsniegt griestus visā dzīvoklī, bet pašā zemākajā vietā – pie dzīvokļa durvīm – vispār nestiepjoties varu pielikt pie griestiem visu plaukstu :D Tā teikt, dzīvoju sērkociņu kastītē būtu maigi teikts :D Bet no otras puses šeit ir ļoti mājīgi.

Vienīgā problēma – nav interneta pieejas :( Kā man ieteica, nopirku interneta stobriņu, kas uztver mobilā interneta signālu, bet kur nu.. tā kā Aselhaima atrodas ielejā, tad šeit tā signāls ir izcili vājš un jēga nekāda :/ Brīnos, ka man telefons kaut kā to signālu uzķer, lai gan ik pa laikam tas pazūd, bet vismaz kkāds kontakts ar virtuālo pasauli man mājās ir. Tāpēc es gaidu, kad iestāsies pavasaris un paliks siltāks – tad kāpšu apkārtējos uzkalnos un/vai iešu uz pilsētas centru. Ķeršu signālu tur un varēšu visiem caur skaipu pazvanīt :D