Worms

Turpinot iepazīt apkārtni, kurā esmu apmetusies uz šo pusgadu, šajā sestdienā es devos uz netālu esošo pilsētu Worms, kura ir kādas reizes 4-5 lielāka par Grūnštati un ar daudz lielāku vēsturisko mantojumu.

Vormsa ir pilsēta, kurā norisinās "Nībelungu dziesmas", kas ir sena vācu poēma, galvenie notikumi. Poēma stāsta par varonīgu vācu karavīru Zigfrīdu, kurs nogalinot divus burgundiešu augstmaņus, iegūst Nībelungu bagātības. Viņš aprec Burgundijas karaļa māsu, taču vēlāk karalis sava padomnieka Hāgena sakūdināts nogalina Zigfrīdu. Hāgens tad nogremdē Nībelungu bagātības Reinā.
Pilsētā ir ļoti daudz ar šo poēmu saistītu vietu un pieminekļu, kā arī Nībelungu muzejs.

Niebelungu strūklaka                                                       Zigrfida strūklaka

 Nībelungu muzejs

un daļa pilsētas mūra 



Nībelungu skola

Vorsmai ir arī liela reliģiska nozīme. No 7 gs. tā bija Romas katoļu bīskapijas sastāvā, šeit notika vairāki simti imperiālās padomdevēju asamblejas sēžu. Vienā no šādām sēdēm 1521.g. tika pieņemts Vormsas Edikts, kurš pasludināja Martinu Luteru un viņa sekotājus ārpus likuma.
Viduslaikos Vormsa bija arī ebreju kultūras centrs.

Martina Lutera piemineklis

 

 

 Vormsas doms (katedrāle)              Piemineklis fašisma upuriem

Herzoga Ludviga IV piemineklis un  "Laimes rats", uz kura attēlota Vormsas vesture

Pūķi Vormsā ieņem lielu lomu, jo tie cieši saistīti ar Nībelungu vēsturi un teikām. Tie redzami gan arhitektūra, gan strūklakās, gan modernos ekspozītos.

Fastnacht Karnevāls

Fastnacht - svētki, kuriem ir ļoti daudz dažādu nosaukumu, bet ideja viena - tā ir vesela nedēļa pirms sešu nedēļu ilgā Gavēņa sākšanās, kuras laikā visi cilvēki tērpjas visdažādākajās maskās, priecājas, dejo, dzer daudz vīna un ēd saldumus :D tā teikt izbauda visu ar pilnu krūti, no kā gavēņa laikā ir jāatsakās. Šo laiku mēdz dēvēt arī par piekto gadalaiku.

Reinlandē katrā pilsētiņā karnevāla parāde tiek rīkota dāžādās dienās. Grūnštatē tā notiek vienmēr dienā pirms Aschenmittwoch, šogad tas iekrita 18. februārī. Ašenmittwoch jeb Pelnu diena ir diena, kurā tiek tradicionāli sadedzināts Salmu vīriņš, kurš iepriekš tika pakarināts virs kroga/svinību vietas ieejas un kurš ir redzējis un uzņēmis sevī visu, kas noticis Fastnacht laikā. Tad nākošā rītā kā gavēņa sākšanās simbols šis vīriņš ar visiem redzētajiem niķis tiek sadedzināts un sākas gavēnis.

Parādē cauri pilsētai, kas sākās jau 13:00 (un tāpēc visās darbavietās bija saīsinātā diena),  piedalās gan dažādas organizācijas, gan interešu klubiņi un vienkārši entuziasti gan no pašas Grūnštates, gan no apkārtējiem ciematiem. Dalībnieki tērpušies visdažādākajās maskās, no kurām vispopulārākās ir tieši raganu maskas.

 

Katra kompānija nāk ar savu mūziku gan tradicionālu, gan populāru. Viņi cienā mazākos skatītājus ar dažādiem saldumiem un lielākos ar vīnu un šampanieti. Vārdu sakot, konfektes burtiski lidoja uz visām pusēm un vīns lija pāri malām.

Parāde beidzas pie pilsētas rātslaukuma, kur tad turpinājās svinības līdz vēlam vakaram.

Spontāns ceļojums

Tie, kas mani labi pazīst, man piekritīs, kad teikšu, ka es neesmu no tiem pašiem spontānākajiem cilvēkiem. Mīlu plānot, saplānot un pārplānot :) Bet šoreiz ļāvos spontānam un visai patīkamam piedāvājumam pavadīt pagājušo nedēļas nogali interesanti.

Uzrakstīju skolas draudzenei Anetei, apjautājoties, kā viņai klājas un vai turpmākā pusgada laikā varam saplānot arī kādu saskriešanos gluži kā pirms diviem gadiem, kad biju Erlangenā. Sarunas gaitā saņēmu visai spontānu piedāvājumu pēc divām dienām doties pie viņas uz Štutgarti, kur Anete šobrīd mitinās. Tā kā šajā Vācijas pilsētā vēl nebiju bijusi un citu lielu plānu man nedēļas nogalei nebija, tad daudz nedomājot piekritu :) Piektdien darbā internetā pārbaudīju, kā man ērtāk un lētāk uz turieni nokļūt.

Man ceļojums sākās 7:35 sestdienas rītā, kad iekāpu vilcienā no Grūnštates uz Manhaimu. Protams, tas jau nebūtu kārtīgs Deutsche Bahn, ja man nebūtu pa ceļam Frankentālē vēl jāpārsēžas citā vilcienā :D Manhaimā es ceļu līdz Štutgartei turpināju ar FlixBus, kas piedāvā ievērojami lētākas biļetes nekā vilcieni. Tad nu pēc ceļā pavadītām 3,5 h ierados galamērķī, kur mani jau gaidīja Anete. 

Sestdienu pavadījām izstaigājot pilsētas centru, kurā atrodas tās dažas ēkas, kas pārdzīvojušas 2. Pasaules karu. Šī pilsēta kara laikā praktiski tika nolīdzināta ar zemi.. Apskatījām gan Jauno, gan Veco pili, izstaigājām pieguļošos parkus.

 

 

Stacijas tornis šobrīd ir pārvērsts par nelielu daudzstāvu izstāžu kompleksu, kurā izklāstīts viss par lielo dzelzceļa projektu Šturtgarte-Ulme, kas sabiedrībā izsauc ļoti atšķirīgas emocijas. No vienas puses tiktu ievērojami modernizēta dzelzceļa satiksme starp šīm pilsētām, bet no otras puses – tas prasītu milzonīgus finansiālus ieguldījumus.

 

Tā kā Štutgartē lielākā daļa ēku ir pēckara laika, tad redzēju arī ļoti interesantus arhitektūras piemērus. 
 

Štutgartes tirgus halle ir kaut kas visai iespaidīgs un pēc Anetes vārdiem – „parasts cilvēks šeit nevar atļauties neko”. Vēsturiskā Jugenda stila tirgus ēkā šobrīd ir iekārtojusies delikatešu pārbagāta valstība. Šeit ir atrodamas visdažādākās cittautu un vietējās delikateses. 

 

Svētdienu iesākām lēni :) izlīdām no migas, pabrokastojām un domājām, ko lai padara svētdienā, kad lielākā daļa iestāžu ir ciet. Un atbilde bija vienkārša – muzeji. Tie Vācijā svētdienās ir atvērti un vienmēr ir pilni ļaužu. 

Vispirms devāmies apskatīt Mercedes-Benz muzeju, kurā smalki izklāstīta šīs auto markas un automobiļu attīstība cauri gadu desmitiem, fonā akcentējot arī konkrētā laika perioda notikumus pasaulē, kas spēlē lielu lomu specifisku dzinēju tapšanā.

Muzeja 9 stāvos izkārtoti vairāki desmiti automobiļu, sākot ar pionieru laiku un atomobīļu izgudrošanu 19.gs beigās un beidzot ar modernākajiem šī brīža auto un nākotnes vīzijām, kuras piedāvā Mercedes-Benz. 

 

Pēc tam devāmies uz Tramvaju muzeju, kas man lielā mērā atgādināja Dzelzceļa muzeju Rīgā. Tur apskatījām, kā cauri gadiem attīstījusies vietējā tramvaju satiksme un varējām iekāpt dažos vagonos :) Uz šo mirkli jau mana telefona baterija bija praktiski tukša un bilžu te ir ļoti maz.

Kad bijām izstaigājušas šo muzeju, tad devāmies vēl kopīgās pusdienās un devāmies uz lidostu, kur, gaidot manu FlixBus atpakaļ uz Manhaimu, izstaigājām visus veikaliņus, diskutējām par daiļliteratūru, kā arī izglītības un darba sistēmu atšķirībām Vācijā un Latvijā :D Lielisks noslēgums lieliskais nedēļas nogalei!
 

p.s. Grūnštatē atgriezos ap pusdesmitiem vakarā. Jāpiemin, ka šajā laikā šis mazais miests šķita izmiris :D