Spontāns ceļojums

Tie, kas mani labi pazīst, man piekritīs, kad teikšu, ka es neesmu no tiem pašiem spontānākajiem cilvēkiem. Mīlu plānot, saplānot un pārplānot :) Bet šoreiz ļāvos spontānam un visai patīkamam piedāvājumam pavadīt pagājušo nedēļas nogali interesanti.

Uzrakstīju skolas draudzenei Anetei, apjautājoties, kā viņai klājas un vai turpmākā pusgada laikā varam saplānot arī kādu saskriešanos gluži kā pirms diviem gadiem, kad biju Erlangenā. Sarunas gaitā saņēmu visai spontānu piedāvājumu pēc divām dienām doties pie viņas uz Štutgarti, kur Anete šobrīd mitinās. Tā kā šajā Vācijas pilsētā vēl nebiju bijusi un citu lielu plānu man nedēļas nogalei nebija, tad daudz nedomājot piekritu :) Piektdien darbā internetā pārbaudīju, kā man ērtāk un lētāk uz turieni nokļūt.

Man ceļojums sākās 7:35 sestdienas rītā, kad iekāpu vilcienā no Grūnštates uz Manhaimu. Protams, tas jau nebūtu kārtīgs Deutsche Bahn, ja man nebūtu pa ceļam Frankentālē vēl jāpārsēžas citā vilcienā :D Manhaimā es ceļu līdz Štutgartei turpināju ar FlixBus, kas piedāvā ievērojami lētākas biļetes nekā vilcieni. Tad nu pēc ceļā pavadītām 3,5 h ierados galamērķī, kur mani jau gaidīja Anete. 

Sestdienu pavadījām izstaigājot pilsētas centru, kurā atrodas tās dažas ēkas, kas pārdzīvojušas 2. Pasaules karu. Šī pilsēta kara laikā praktiski tika nolīdzināta ar zemi.. Apskatījām gan Jauno, gan Veco pili, izstaigājām pieguļošos parkus.

 

 

Stacijas tornis šobrīd ir pārvērsts par nelielu daudzstāvu izstāžu kompleksu, kurā izklāstīts viss par lielo dzelzceļa projektu Šturtgarte-Ulme, kas sabiedrībā izsauc ļoti atšķirīgas emocijas. No vienas puses tiktu ievērojami modernizēta dzelzceļa satiksme starp šīm pilsētām, bet no otras puses – tas prasītu milzonīgus finansiālus ieguldījumus.

 

Tā kā Štutgartē lielākā daļa ēku ir pēckara laika, tad redzēju arī ļoti interesantus arhitektūras piemērus. 
 

Štutgartes tirgus halle ir kaut kas visai iespaidīgs un pēc Anetes vārdiem – „parasts cilvēks šeit nevar atļauties neko”. Vēsturiskā Jugenda stila tirgus ēkā šobrīd ir iekārtojusies delikatešu pārbagāta valstība. Šeit ir atrodamas visdažādākās cittautu un vietējās delikateses. 

 

Svētdienu iesākām lēni :) izlīdām no migas, pabrokastojām un domājām, ko lai padara svētdienā, kad lielākā daļa iestāžu ir ciet. Un atbilde bija vienkārša – muzeji. Tie Vācijā svētdienās ir atvērti un vienmēr ir pilni ļaužu. 

Vispirms devāmies apskatīt Mercedes-Benz muzeju, kurā smalki izklāstīta šīs auto markas un automobiļu attīstība cauri gadu desmitiem, fonā akcentējot arī konkrētā laika perioda notikumus pasaulē, kas spēlē lielu lomu specifisku dzinēju tapšanā.

Muzeja 9 stāvos izkārtoti vairāki desmiti automobiļu, sākot ar pionieru laiku un atomobīļu izgudrošanu 19.gs beigās un beidzot ar modernākajiem šī brīža auto un nākotnes vīzijām, kuras piedāvā Mercedes-Benz. 

 

Pēc tam devāmies uz Tramvaju muzeju, kas man lielā mērā atgādināja Dzelzceļa muzeju Rīgā. Tur apskatījām, kā cauri gadiem attīstījusies vietējā tramvaju satiksme un varējām iekāpt dažos vagonos :) Uz šo mirkli jau mana telefona baterija bija praktiski tukša un bilžu te ir ļoti maz.

Kad bijām izstaigājušas šo muzeju, tad devāmies vēl kopīgās pusdienās un devāmies uz lidostu, kur, gaidot manu FlixBus atpakaļ uz Manhaimu, izstaigājām visus veikaliņus, diskutējām par daiļliteratūru, kā arī izglītības un darba sistēmu atšķirībām Vācijā un Latvijā :D Lielisks noslēgums lieliskais nedēļas nogalei!
 

p.s. Grūnštatē atgriezos ap pusdesmitiem vakarā. Jāpiemin, ka šajā laikā šis mazais miests šķita izmiris :D