Atgriezos bērnībā un mēģināju atcerēties kā jāpin pieneņu vainadziņš bez diega :)
Tā pati kastaņa tikai dažas dienas starpā
Dodoties mājup katru pēcpusdienu, es noskatos uz kādu vientuļu koku pakalna galā. Visu šo laiku, tas mani it kā aicināja pie sevis. Tad nu beidzot es devos pie tā ciemos un tas man dāvāja pasakainu skatu pār manu pilsētu un tuvākajiem ciemiem līdz pat horizontam. Šis koks izrādās ir valriekstu koks, ko es līdz šim nebiju redzējusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru