Pagājušas divas nedēļas, kad esmu pilntiesīga Friedrich-Alexander Universität (FAU) studente. Un nu esmu aptuveni sapratusi, ko nozīmēs pavadīt šo semestri šeit.
Jāsāk jau laikam ar pašu galveno - visas manas lekcijas tiek pasniegtas vācu valodā. Pašai par pārsteigumu nav tik traki, kā sākumā biju iedomājusies. Protams, nav viegli saprast visus tehniskos terminus, bet sāku jau pamazāk orientēties. Un kontekstu uztveru visai brīvi. Ja nu vienīgi neskaita vienu priekšmetu, kurā gan pasniedzējs, gan praktisko nodarbību vadītāja runāt tādos tempos, ka pat paši vācieši atkārtoti lūdz samazināt tempu :)
Vēl aizvien ar runāšanu ir kā pa kalniem - vienu brīdi runāju labi, otru - nemāku vārdus salikt teikumā. Bet profesori tomēr mani saprot. Tad jau laikam nav tik traģiski :D But you know - practice makes perfect! Domāju, ka pēc pāris nedēļām tā jau vairs nebūs problēma. Diemžēl šajā ziņā it nemaz nepalīdz fakts, ka starp Erasmus studentiem vēl aizvien runājam tikai angliski.
Vispatīkamākais pārsteigums man bija tas, ka Kristalogrāfijas profesors piekrita lasīt lekcijas tikai divām studentēm - man un vienai doktorantei. Un, godīgi sakot, šī lekcija man patīk no visām vislabāk. Arī Tehniskās katalīzes profesors liekas ļoti patīkama personība. Un viņa lekcijās esam aptuveni 15 studenti. Šādās mazās grupās ir daudz patīkamāk klausīties lekciju un arī profesoram ir vieglāk iesaistīt studentus diskusijās (jā, tās šeit ir lielā cieņā).
Tad man ir divas lekcijas ar milzīgām auditorijām. Ražotnes projektēšanā esam ap 50 studentu un Produktu inženierijā ap 90 (!!). Pie tam absolūts vairākums ir vācu studenti, kuri "var" atļauties pievērst ne 100% uzmanību pasniedzējam. Taču man tas sagādā ne tikai grūtības, bet arī dusmas. Man jau tā ir grūti izsekot pasniedzēja tempiem, bet, tad apkārt dzirdu bubināšanu vācu valodā, tas sajauc manu galvu pilnībā.. Bet nekas jau nav perfekts. Laikam būs jānomaina sēdvieta (un es JAU sēžu trešajā rindā)
Protams, neizpalikt arī bez pārpratumiem. Biju izvēlējusies priekšmetu, kas solījās būt angļu valodā. Vairākkārt rakstīju e-pastus šī priekšmeta profesorei, bet viņa neatbildēja uz nevienu. :/ Beidzot manam Erasmus koordinatoram izdevās viņu sadzīt rokā un izrādās, šī priekšmeta šajā semestrī nebūs.. Turpretī piedāvāja tā vietā ļoti līdzīgu priekšmetu vācu valodā. Tā jau būtu tīri labi, ja tas nepārklātos ar citu priekšmetu. Nez' vai man izdosies kaut ko tur saštukot.. Turklāt arī pārējiem priekšmetiem ir mainījušies atvēlēto ECTS punktu skaits. Tagad stipri šaubos, vai salasīšu visus 30...
Bet kopumā esmu apmierināta. Pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši. Koordinators un viņa asistenti vienmēr gatavi palīdzēt. Kas mani priecē, ka man nebūs tikai sausas lekcijas, bet arī laboratorijas darbi. Žēl, ka nepaņēmu savu balto uzsvārci līdzi :D
piektdiena, 2013. gada 26. aprīlis
piektdiena, 2013. gada 19. aprīlis
Bairoita un ungāru gulašs
Pēdējā diena pirms semestra sākšanās - 14. aprīlis - jāizbauda godam. Iepriekšējā vakarā spontāni izlēmām, ka jādodas uz Bairoitu (Bayreuth), izbaudīt +20 oC temperatūru. Šāda spontanitāte gan neļāva mums atrast tik daudz braukt gribētāju, lai piepildītu divus auto, bet sešatā arī bija jautri.
Šoreiz ceļš uz mūsu galamērķi neveda pa autobāņiem, bet gan pa gleznainiem kalnainiem ceļiem. Brīžam varēja sajusties kā jautrajos kalniņos. Un ātrums, ar kādu braucām, arī diez ko nepalīdzēja, jo visu laiku ausis krita ciet. Gluži kā lidmašīnai paceļoties un nolaižoties. Tieši tik stāvi bija mūsu ceļi. Bet ceļu kvalitāte šeit gan vienkārši lieliska! :)
Kā jau tipiskās ekskursijās pirmās pieturvietas ir galvenās vēsturiskās ēkas. Mēs sākām ar Veco pili, kuru gan īsti nemaz nevarēja redzēt, jo tās priekšā (un visā gājēju ielas garumā notika kaut kāds svētdienas gadatirgus).
Tālāk devāmies apskatīt Markgrāfu operas namu, kas celts 18.gs. baroka stilā, bet daudz no tā mēs redzēt nevarējām, jo operas nams pašlaik ir slēgts atjaunošanas darbu dēļ. Pretī šai ēkai atrodas skaista strūklaka.
Jaunā pils ir arīdzan celta baroka stilā un tai pieguļošais pils dārzs veidots angļu stilā. Pils dārzs ved arī uz Riharda Vāgnera villu un pēdējo atdusas vietu, kā arī uz Franka Lista muzeju (kurā gan nepabijām).
Nu, kad bijām redzējuši klasiskos tūristu apskates objektus, devāmies uz manis izvēlētajiem apskates punktiem. Pirmais no tiem bija "Pirmatnējās pasaules" muzejs, kurā izstādīti dažādi arheoloģiski atradumi (dzīvnieku un augu fosilijas), kā arī dažādi kristāli. Es pati par sevi nevaru beigt smieties - tipiski man, svešā pilsētā atrast muzeju ar "akmeņiem" :D :D
Bet pats iespaidīgākais eksponāts šeit bija Zelta kristāla istaba. Neliela kvadrātveida telpa, kuras sienas, grīda un griesti noklāti ar spoguļiem un kurā iemontēts zelta kristālstruktūras pamatelements. Ieejot šajā telpā, spoguļi rada sajūtu, ka atrodies milzīga kristāla centrā, ka esi iespraucies starp zelta atomiem. Sajūtas tiešām neaprakstāma! Fantastiska ideja!
Nākošā atrakcija bija Bairoitas alus brūvētavas Katakombas - milzum gari tuneļu tīkli zem Bairotas pilsētas, kas dažādos vēstures laika posmos tika izmantoti dažādi - kā patversme 30 gadu kara laikā, kā alus pagrabs, kā muzejs mūsdienās. Ekskursija pa šiem tuneļiem radīja nelielu šoka terapiju mūsu ķermeņiem, jo no +20 oC temperatūras nonācām knapu +10 oC temperatūrā. (Jāpiemin, ka es nebiju pārāk silti saģērbusies :D )
Atpakaļ ceļā vēl tikai piestājām pie Festspielhaus. Tas ir Vāgnera paša projektēts teātris grieķu amfiteātra stilā. Cik izlasījām tūristu bukletā, tad šis nams esot ļoti iespaidīgs, tajā vēl aizvien tiek uzvestas izrādes, kuru laikā skatītājiem jāsēž uz cietiem koka soliem.. Paši gan neko no tā neredzējām, jo arī šis teātris ir slēgts atjaunošanas darbu dēļ. Dienas laikā radās sajūta, ka šobrīd Bairoitā tiek atjaunots pilnīgi viss. :)
Kad atgriezāmies kojās, mūs jau sagaidīja gastronomiskās izvirtības ungāru gaumē - tradicionālais gulašs un biskvīta tipa cepumi, kuriem gan nosaukumu neatceros.
Lieliski pavadītu dienu noslēdzām ar lielisku gulašu! Jāatzīst, tik gardu vēl nebiju baudījusi! :)
Šoreiz ceļš uz mūsu galamērķi neveda pa autobāņiem, bet gan pa gleznainiem kalnainiem ceļiem. Brīžam varēja sajusties kā jautrajos kalniņos. Un ātrums, ar kādu braucām, arī diez ko nepalīdzēja, jo visu laiku ausis krita ciet. Gluži kā lidmašīnai paceļoties un nolaižoties. Tieši tik stāvi bija mūsu ceļi. Bet ceļu kvalitāte šeit gan vienkārši lieliska! :)
Kā jau tipiskās ekskursijās pirmās pieturvietas ir galvenās vēsturiskās ēkas. Mēs sākām ar Veco pili, kuru gan īsti nemaz nevarēja redzēt, jo tās priekšā (un visā gājēju ielas garumā notika kaut kāds svētdienas gadatirgus).
Marco, Guillaume, Līga, Francesca, Christopher. Kamerai otrā pusē Alice.
Tālāk devāmies apskatīt Markgrāfu operas namu, kas celts 18.gs. baroka stilā, bet daudz no tā mēs redzēt nevarējām, jo operas nams pašlaik ir slēgts atjaunošanas darbu dēļ. Pretī šai ēkai atrodas skaista strūklaka.
Jaunā pils ir arīdzan celta baroka stilā un tai pieguļošais pils dārzs veidots angļu stilā. Pils dārzs ved arī uz Riharda Vāgnera villu un pēdējo atdusas vietu, kā arī uz Franka Lista muzeju (kurā gan nepabijām).
Nu, kad bijām redzējuši klasiskos tūristu apskates objektus, devāmies uz manis izvēlētajiem apskates punktiem. Pirmais no tiem bija "Pirmatnējās pasaules" muzejs, kurā izstādīti dažādi arheoloģiski atradumi (dzīvnieku un augu fosilijas), kā arī dažādi kristāli. Es pati par sevi nevaru beigt smieties - tipiski man, svešā pilsētā atrast muzeju ar "akmeņiem" :D :D
Bet pats iespaidīgākais eksponāts šeit bija Zelta kristāla istaba. Neliela kvadrātveida telpa, kuras sienas, grīda un griesti noklāti ar spoguļiem un kurā iemontēts zelta kristālstruktūras pamatelements. Ieejot šajā telpā, spoguļi rada sajūtu, ka atrodies milzīga kristāla centrā, ka esi iespraucies starp zelta atomiem. Sajūtas tiešām neaprakstāma! Fantastiska ideja!
Nākošā atrakcija bija Bairoitas alus brūvētavas Katakombas - milzum gari tuneļu tīkli zem Bairotas pilsētas, kas dažādos vēstures laika posmos tika izmantoti dažādi - kā patversme 30 gadu kara laikā, kā alus pagrabs, kā muzejs mūsdienās. Ekskursija pa šiem tuneļiem radīja nelielu šoka terapiju mūsu ķermeņiem, jo no +20 oC temperatūras nonācām knapu +10 oC temperatūrā. (Jāpiemin, ka es nebiju pārāk silti saģērbusies :D )
Pēc ekskursijas mums tika piedāvāts atdzesēts alus, kas darināts brūvētavā tieši virs Katakombām
Kad atgriezāmies kojās, mūs jau sagaidīja gastronomiskās izvirtības ungāru gaumē - tradicionālais gulašs un biskvīta tipa cepumi, kuriem gan nosaukumu neatceros.
Lieliski pavadītu dienu noslēdzām ar lielisku gulašu! Jāatzīst, tik gardu vēl nebiju baudījusi! :)
trešdiena, 2013. gada 10. aprīlis
Gastronomiskās izvirtības - Somija un Immergut Rocken!
Kā jau šādos starpkulturālos projektos pienākas, arī mēs izlēmām sarīkot dažādu valstu tradicionālo ēdienu vakarus. Lielisks veids kā iepazīt citu zemju kulināriju.
Pirmie brīvprātīgie izrādījās 2 studenti no Somijas - Ella un Oskari. Oskari Lieldienas pavadīja Somijā un atgriežoties līdzi paņēma tradicionālo Lieldienu saldo Mämmi, kas nav ilgi uzglabājams.
Pamatēdiens - Makaroonilaatikko jeb Makaronu sacepums
šī nav bilde no mūsu vakariņām. Ieliku šo, lai jums rastos kaut neliels priekšstats. :)
Pēc garšas atgādina Makaroni po flotski, tikai ar sieru pa virsu.
Pimais saldais - Mämmi.
Pastveida ēdiens, ko gatavo no rudzu miltiem. Krāsu piešķir melnā melase. Parasti ēd ar pienu, cukuru vai vaniļas krēmu. Garšoja kā rupmaizes kārtojums, bet bez dzērveņu ievārījuma. :) Uzdzina nedaudz ilgas pēc mājām.. Ņamm!
Otrais saldais - Pannukakku jeb cepeškrāsnī cepta pankūka
Pasniedz ar saldējumu vai ievārījumu. Grūti raksturot garšu, bet bija laba :)
Somijā lielā cieņā ir lakrica. Kā piedeva tā tiek likta klāt gandrīz visam. Galdā tika celtas gumijas konfektes ar lakricas garšu un pat šņabis - Salmiakkikossu - arī ar lakricas garšu. Ņemot vērā, ka man it nemaz nepatīk lakricas garša, diez ko ieprecināta nebiju, bet vismaz pārējiem vairāk palika :D
Bez somu ēdiena vēl mums visu vakaru fonā skanēja somu reps (kas patiesībā ir tīri klausāms) un somu popmūzika. :)
Turpmāk mēs šādus tradicionālo ēdienu vakarus rīkosim regulāri. Šonedēļ jau būs nākošais. Es jau arī sāku plānot, ko lai uztaisa. Un tādēļ palūdzu, lai man no mājām atsūta pelēkos zirņus, jo liekas, ka neviens par tiem nav neko dzirdējis :D
Nākošās dienas vakars tika ilgi gaidīts - mēneša pirmā piektdiena un Immergut Rocken ballīte!
Īsta paradīze man. Divas zāles - vienā indy un populārais roks, otrā hardroks un metāls. Izdejojos pamatīgi, izlēkājos arī. Nākošā dienā sprandu arī jutu! :D
Sākumā, protams, neliela pasēdēšana tuvējā krogā :)
Guillaume kā jau kārtīgs francūzis ar vīna glāzi roka ballītē ^.^
Pirmie brīvprātīgie izrādījās 2 studenti no Somijas - Ella un Oskari. Oskari Lieldienas pavadīja Somijā un atgriežoties līdzi paņēma tradicionālo Lieldienu saldo Mämmi, kas nav ilgi uzglabājams.
Pamatēdiens - Makaroonilaatikko jeb Makaronu sacepums
šī nav bilde no mūsu vakariņām. Ieliku šo, lai jums rastos kaut neliels priekšstats. :)
Pēc garšas atgādina Makaroni po flotski, tikai ar sieru pa virsu.
Pimais saldais - Mämmi.
Pastveida ēdiens, ko gatavo no rudzu miltiem. Krāsu piešķir melnā melase. Parasti ēd ar pienu, cukuru vai vaniļas krēmu. Garšoja kā rupmaizes kārtojums, bet bez dzērveņu ievārījuma. :) Uzdzina nedaudz ilgas pēc mājām.. Ņamm!
Otrais saldais - Pannukakku jeb cepeškrāsnī cepta pankūka
Pasniedz ar saldējumu vai ievārījumu. Grūti raksturot garšu, bet bija laba :)
Somijā lielā cieņā ir lakrica. Kā piedeva tā tiek likta klāt gandrīz visam. Galdā tika celtas gumijas konfektes ar lakricas garšu un pat šņabis - Salmiakkikossu - arī ar lakricas garšu. Ņemot vērā, ka man it nemaz nepatīk lakricas garša, diez ko ieprecināta nebiju, bet vismaz pārējiem vairāk palika :D
Turpmāk mēs šādus tradicionālo ēdienu vakarus rīkosim regulāri. Šonedēļ jau būs nākošais. Es jau arī sāku plānot, ko lai uztaisa. Un tādēļ palūdzu, lai man no mājām atsūta pelēkos zirņus, jo liekas, ka neviens par tiem nav neko dzirdējis :D
Nākošās dienas vakars tika ilgi gaidīts - mēneša pirmā piektdiena un Immergut Rocken ballīte!
Īsta paradīze man. Divas zāles - vienā indy un populārais roks, otrā hardroks un metāls. Izdejojos pamatīgi, izlēkājos arī. Nākošā dienā sprandu arī jutu! :D
Sākumā, protams, neliela pasēdēšana tuvējā krogā :)
Guillaume kā jau kārtīgs francūzis ar vīna glāzi roka ballītē ^.^
Abonēt:
Ziņas (Atom)