Der Berg ruft!

Bergkirchweih jeb der Berg ir senākais un viens no lielākajiem alus festivāliem (folkfests) Bavārijā. Protams, Minhenes Oktoberfest ir daudz lielāks, taču paši vācieši saka, Bergkirchweih Erlangenā ir tradicionālāks, jo tajā nav tik daudz tūristu. Bergkirchweih tiek atzīmēts jau 5. gadsimtus (kopš 1755.g.). Festivāls tiek rīkots kilometru garā Burgberg pakalna parkā, kura vienu daļu aizņem dažādi alus pagrabi ar aptuveni 11'000 sēdvietā, kas to padara par lielāko alus dārzu Eiropā. Diezgan iespaidīgi, vai ne? :) Parka otrā daļā ir izvietotas dažādas ēdināšanas būdiņas un dažādi karuseļi. Ēdienu ziņā viennozīmīgi dominē tradicionālie Bretzel, štovēti kāposti ar sardeli, kartupeļu klimpas  Knodel (neesmu pārliecināta, vai tulkoju pareizi), bet tajā pašā laikā ir atrodami arī citādi piedāvājumi, piemēram, ungāru Langoš. Viens gan mani pārsteidza - šim festivālam tradicionāli piederošas ir milzīgas piparkūkas ar dažādiem rotājumiem, ko mēs, latvieši, stādāmies priekšā tikai Ziemassvētku tirdziņos.
Bergkirchweih tiek svinēts divpadsmit dienas (šogad no 16. līdz 27. maijam), kuru laikā to apmeklē ap miljons cilvēku (salīdzinājumam - Erlangenā dzīvo tikai 120'000 iedzīvotāju). Katru vakaru ir dzirdami dažādu stilu dzīvie koncerti. Katrs var atrast kaut ko savai gaumei. Izklaides parkā turpinās līdz 23 vakarā. Pēc tam visi apmeklētāji milzīgā plūsmā dodas uz pilsētas centru (5 min. attālumā) un ieņem labākās vietas krogos, bāros un klubos, un ballīte turpinās līdz rītausmai.
Komisks man liekas fakts, ka pat universitāte piešķirt vienu oficiāli brīvu dienu, lai dotos uz Berg.
Lai nešaubīgi kādam paziņotu, ka persona dodas uz festivālu, tiek lietota frāze: "Der Berg ruft!", kas nozīmē "Pakalns sauc!".
Šajā laikā gandrīz katra sieviete ir tērpusies tradicionālajā vācu kleitā Dirndl un gandrīz katrs vīrietis ir uzvilcis tradicionālo tērpu Lederhosen. Pilsētā čum un mudž no dažnedažādāko krāsu kombinācijām šajos tērpos.

 

Šis festivāls ir tiešām kaut kas fantastisks. Atmosfēra ir burvīga, rodas sajūta, ka esi viens no vāciešiem, jo visi tik draudzīgi un runātīgi (jeb alus dara savu :D ). Visi apmeklētāji kopīgi bauda svētkus, iemalko alu un vienojas kopīgās dziesmās. Lustīgākie uzsāk dančus. Vārdu sakot, jautrība sit augstu vilni. 
Vienīgais, kas pabojāja līksmošanu bija nemitīgais lietus, kas pavadīja visas divpadsmit dienas. Tādēļ, protams, tiklīdz lietus nedaudz aprimās, visi kā viens devāmies uz Berg. Jāatzīst, ka es tur pabiju tikai trīs vakarus.