Vilšanās

Milzīga vilšanās mani piemeklēja pagājušajā nedēļas nogalē. Aprīlī man ļoti veiksmīgi iegūt autobusa biļetes uz Minheni 1. un 2. jūnijam (turp un atpakaļ) tikai par diviem eiro. Biju ļoti sapriecājusies par šādu veiksmi un ar nepacietību gaidīju pienākam jūniju.
Diemžēl nevienam citam no Erasmusiešiem šo piedāvājumu no kompānijas Flixbus neizdevās izmantot un man jau likās, ka būs vien jādodas uz Minheni vienatnē. Bet galu galā man izdevās atrast potenciālus līdzbraucējus - ungāru pāri Agneš un Daniel. Visi kopā cītīgi izplānojām, ko kurā dienā vēlamies redzēt. Taupības nolūkos izlēmām, ka izmantosim Couchsurfing pakalpojumus, kas principā ir viesošanās pie vietējiem iedzīvotājiem bez jebkādas samaksas. Izsūtījām n-tās vēstules, bet lielākā daļa diemžēl atgriezās ar noraidošām ziņām. Kad sapratām, ka šis variants diemžēl neīstenosies, sākām meklēt vietas hosteļos, bet, protams, ka visi hosteļi jau bija pilni.Tā diemžēl mēs arī naktsmājas neatradām.
Bet tā jau nebija pati lielākā problēma. Laikapstākļi! Kā jau droši vien visās ziņu pārraidēs tika ziņots, Centrālajā Eiropā bija milzīgas lietavas. Arīdzan Vācijā. šeit Erlangenā lija trīs nedēļas no vietas ar īslaicīgiem pārtraukumiem. Un temperatūra reti reizi uzsila līdz +15. Tā nu arī 1. un 2. jūnijā laika prognozes solīja pamatīgas lietusgāzes un knapus +10. Būtu bijis silts, mēs būtu atraduši telpi un pārlaiduši nakti šādā veidā, bet ne jau pie šiem laika apstākļiem :/
Tā nu mēs nekur neaizbraucām. Tā vietā uzrīkojām nelielu spēļu vakaru manās mājās ar picām un našķiem. Mirklī, kad man likās, ka vakars izdevies gana labs, viss pārvērtās. Es saindējos ar pārtiku. Pareizāk sakot, ar baltvīnu. Tik slikti nebiju juties ļoti ilgi, turklāt tikai pēc divām glāzēm. Izrādījās, ka šis vīns stāvējis atvērtā veidā plauktā pāris nedēļas, par ko mani neviens no dzīvokļa biedriem nepabrīdināja. Bet gadās arī tā..