Nedēļas nogale vienā skriešanā :)

Beidzot pienāca manis ilgi gaidītā nedēļas nogale, kad uz Erlangenu atbrauca mana darba vadītāja Ruta :) Kad pieminēju manas profesores ierašanos, pirmais, ko visi Erasmusieši jautāja, bija - Tas ir labi vai slikti? :D Uz ko es atbildēju: Protams, ka labi. Man ir feina profesore!
Beidzot varēju iet pa Erlangenas ielām un sarunāties ar kādu valodā, ko neviens šeit neprot. Pašu pārsteidz, cik ļoti cilvēks var sailgoties pēc savas dzimtās valodas. Bieži vien pieķeru sevi domājam tikai angliski vai vāciski un, runājot ar ģimeni skaipā, nereti pieķeru sevi situācijā, kad jāizmanto vārdnīcas palīdzība, lai atcerētos kādu vārdu latviešu valodā..
Lai nu kā - 14. jūnijā sagaidīju Rutu dzelzsceļa stacijā ar milzu prieku sejā par atkalredzēšanos. Devāmies uz viesnīcu un pavadījām vairākas stundas apmainoties ar jaunumiem, pieredzēto un plāniem.

Pēc atvadīšanās no Rutas lielā tempā devos atpakaļ uz kojām, jo jau kavēju Mikloš dzimšanas dienas ballīti. Ierados tieši īstajā laikā - uz dāvanas pasniegšanu. Vakara gaitā sarīkojām nelielu biljarda turnīru: Singles vs. Couples. Pie rezultāta gan tā arī īsti netikām, puse no kompānijas nebija pārāk nopietni noskaņota :D Mana labā sirds jau atkal mani nedaudz mocīja - daudz nedomājot paliku ar Mikloš līdz ballītes beigām un palīdzēju sakopt telpu, kas rezultātā man deva tikai nieka 4 stundas miegam..

Iemesls tik īsam gulēšanai atvēlētam laikam bija tas, ka nākošā dienā (15. jūnijā) tika ieplānota ekskursija uz Augsburgu un Ulmi. Plkst. 9:00 visi ekskursanti jutās gana saguruši. Turklāt ceļā jāpavada 2 stundas.

Pimais kritušais - Alice :D

Kā jau vienmēr ekskursiju plānoja polis Chris, kas, protams, nozīmēja, ka apskatīsim simt-un-vienu baznīcu. Parasti es paralēli mēginu atrast kādu apskates objektu tiem, kas nav tik fanātiski aizrāvušies ar reliģiskām celtnēm (kā, piemēram, es), bet šoreiz man nebija spēka. Un citi arī neko nepaskatījās. Tā nu šajā ekskursijā redzējām praktiski tikai baznīcas...

Augsburga ir trešā lielākā Bavārijas pilsēta. Pirmā pieturvieta - Sv. Annas baznīca. Liela, krāšņa, ar terakotas statujām. (negrasos izplūst aprakstos..)

Pa ceļam uz nākošo baznīcu redzējām trīs skaistas baroka stila strūklakas: Agustus strūklaku, Mercury strūklaku un Hercules strūklaku

No ārpus apskatījām rātsnama ēku un uzkāpām Perlachturm, no kura tīri teorētiski varot redzēt Alpu kontūru. Man gan to neizdevās ieraudzīt :D

 

 

Šajā mirklī gandrīz sirds pa muti izleca. Tieši virs mūsu galvām baznīcas zvani sit pulkstens divus :D

Uz horizonta ir "redzami" Alpi...

Pēc tam devāmies uz Augsburgas katedrāli.

Tad nu beidzot Chris bija nobriedis doties tālāk uz Ulmi, kura gan vairs neatrodas Bavārijā, bet gan Baden-Vurtembergā. Tai cauri plūst Donava un pēc izmēriem ir aptuveni Erlangenas lielumā (nedaudz lielāka par Liepāju).

Stundas brauciens uz Ulmi - snaudošie Alice un Guillaume 

Godīgi sakot, pēc redzētām trīs baznīcām mani diži neiepriecināja fakts, ka uz Ulmi braucam tikai lai apskatītu vēl vienu katedrāli.. Beigās gan bija vērts. Izmantojām iespēju uzkāpt pasaules augstākajā baznīcas tornī (161.53 m - 768 pakāpieni). Jāatzīst, ka es tiku vien līdz pusei. Kājas atteicās klausīt un, baidoties noģībt, izlēmu neriskēt un augstāk nekāpt. Pārējie gan pieveica visu pakāpienus :)

 

Marco izpaudās un raksturoja sajūtas kāpjot augšup

Skats no pusceļa

Skats no pašas augšas

Dienas noslēgumā devāmies meklēt kādu "pankūku/pizzu" restorānu, kurā Chris esot kādreiz bijis. Pēc pusstundas meklējumiem viņš atklāja, ka tur bijis pirms 8 (!!!) gadiem un ka šis restorāns varētu arī nemaz vairs nepastāvēt.. Bet galu galā tomēr atradām :) Tur mielojāmies ar ļoti gardām Flammkuchen, kuras ir grūti raksturot.

Svētdienu (16. jūliju) pavadīju ar Rutu. 3 stundas klaiņojām pa Erlangenas botānisko dārzu, kurā es vēl līdz šim nebiju bijusi (jā, kauns! :D ) un Ruta nebija tajā bijusi jūnija vidū, kas nozīmēja, ka ziedēja puķes, kuras viņa šeit vēl nebija redzējusi ziedam. Abām prieciņš! Redzēju daudz skaistu krūmrožu, īrisus visdažādākajās krāsās, ziedus, kuriem nosaukumus tā arī neatceros, un pirmo reiz redzēju savvaļas gladiolas ^.^

                                                                                                          Savvaļas gladiolas

Pēc nelielām pusdienām devāmies uz manām kojām. Izrādīju, kā nu es te dzīvoju. Un pēc tam devāmies pie Rutas vāciešu drauga Mortela kunga vakariņās. Pirmo reiz ēdu sparģeļus.. Neesmu pārāk lielā sajūsmā :D Feini noslēdzām feini pavadītu dienu :)