27. jūnijā savu Sommerfestu sarīkoja Tehniskā fakultāte ar nosaukumu: Faustein Sommerfest (ar atsauci uz Frankenstein). Pāris lietas, pēc kurām var uzreiz pateikt, ka tiešām atrodies Vācijā - visiem apmeklētājiem rokās ir litra alus kausi, ko šeit sauc par Maß. Bieži nemaz mazāku nav iespējams nopirkt. Un visur ir nopērkamas Bratwurst. Specifiskas garšas eļļā ceptas desiņas, kuras tiek ēstas kopā ar brokastu tipa bulciņu (apaļu, bet ne burgeru). Protams, dzīvā mūzika līdz diviem naktī un tas viss notiek universitātes teritorijā. Jāatzīst, varbūt mums ir vērts nočiept ideju un sarīkot, ko līdzīgu! Tas tiešām ir lielisks veids, ka saliedēt studentus, darbiniekus, koju iemītniekus.
28. jūnijā nosvinējām Agnes dzimšanas dienu. Meklējot dāvanu gribējām apvienot divas lietas, kas viņai ļoti patīk - galda spēles un Erasmus. Tad nu man izdevās atrast kaut ko tādu, ko Agnes atzina par perfektu dāvanu - Monopola Erlangenas izlaidumu :) Ņemot vērā, cik maza ir Erlangena, mēs visi bijām ļoti pārsteigti, ka kaut kas tāds vispār pastāv. Protams, mums bija arī jāiemēģina jaunā spēle. 7 cilvēku kompānijā Monopolu spēlēju pirmo reizi un laikam negribu atkārtot vairs nekad :D Spēle ilga 5 (!!!) stundas un tik un tā nepabeidzām. Divos naktī izlēmām, ka jāmet miers..
30. jūnijā BEIDZOT saņēmāmies un devāmies uzspēlēt boulingu! ^.^ Nezinu, kāpēc mēs tik ilgi nevarējām nobriest.. Jautrība sita augstu vilni! Šī bija pirmā reize kopš salauzu labās rokas plaukstas locītavu, kad spēlēju boulingu. Nedaudz baidījos, vai trauma neliks sevi manīt, bet nekā :) Locītava strādā kā pienākas. Toties mans līkais vidējais pirksts gan lika sevi manīt :D :D Nākošā dienā arī pleca muskuļi tādi nedaudz stīvi bija
5. jūnijā, kad gandrīz visi Erasmusieši devās uz kārtējo Sommerfestu (šoreiz Alexandrinum kojās), es devos ciemos pie sava Buddy Heidi uz spēļu vakaru. Daži gan brīnījās par manu izvēli, taču, lai to saprastu, ir jāzina, kādas ir Alexandrinum kojas. Ja jūs spējat iedomāties milzīgas kojas, kurās dzīvo ar alkoholu ļoti tuvās attiecībās esoši studenti, kuru bārā (būtībā pagrabā ar ļoti zemiem griestiem) ir atļauts smēķēt, un atmosfēru kā kaut kādā lētā caurbrauktuvē, tad jūs sapratīsiet, kāpēc man tur savu kāju negribas spert. Negribas jau nevienu aizvainot, bet šīs kojas es dēvēju par Bedri...
Lai nu kā ar Heidi un viņas draugiem iemācījos jaunas spēles - Wizard un Dominion. Abas tiešām ļoti interesantas. Pat apsveru Latvijā iegādāties Wizard :)
6. jūnijā pienāca ilgi gaidītais notikums - 59. Schloßgartenfest - universitātes rīkota grandioza balle pils pagalmā. Valdošā atmosfēra radīja sajūtu, ka atrodies kādā Holivudas filmā, kur pilsētas mērs ik gadu rīko ļoti glaunas balles sabiedrības krējumam. Tieši tāda sajūta mani nepameta visa vakara garumā. Neparakstāmi burvīga sajūta! :) Papētot publiku, jāatzīst, ka lielākais vairākums no apmeklētājiem bija profesori, pasniedzēji un citi universitātes darbinieki. Studentu tur bija salīdzinoši maz. Kā atzina mans koju biedrs Manuel, tad uz šo pasākumu vācu studenti parasti nedodas. Un, ja tomēr dodas, tad tikai ar otrajām pusītēm. Tur nu viņam taisnība. Lielākā daļa studentu, kurus tur redzējām, bija ārzemju studenti.
10. jūnijs - diena, ko gaidīju ar bailēm, neziņu un tajā pašā laikā ar viegluma sajūtu. Tā bija mana pirmā eksāmena diena FAU ar visai dīvainu eksāmena laiku 18:30. Nekad tik vēlu nebiju rakstījusi eksāmenu. Pirmais no trīs eksāmeniem, vienīgais rakstiskais, tikai rēķināmi uzdevumi - liekas - pastaiga parkā. Bet, uj, kā es maldījos.. Tīrās šausmas! Pirmā doma, kas man ienāca prātā, izejot no eksaminācijas telpas, - Spīdzināšana. Seši rēķināmi uzdevumi un katrs ar vēl tikpat apakšuzdevumiem. Visi zināmi, vairākas reizes pārskatīti, pārrēķināti un pārrunāti. Bet dotais laiks - vien nieka pusotra stunda. Kad novērotājs paziņoja, ka puse laika ir pagājusi, vienīgais, ko man gribējās darīt, bija sviest visu to pret sienu.. Nebiju par ar trešdaļu tikusi galā. Pats muļķīgākais un, varbūt jāsaka, nekaunīgākais no novērotāju puses bija jautājums pēc eksāmena - vai jums pietika laika (ar muļķīgu smīniņu sejā)..
Lai nokārtotu šo eksāmenu ir jāsavāc 60% pareizi atbilžu. Un tas ir tikai minimālajai atzīmei. Mums nepietika laika kārtīgi izlasīt uzdevumu nosacījumus, kur nu vēl pārbaudīt, vai izrēķināts ir pareizi.. Godīgi sakot, stipri šaubos, vai man izdevās tik daudz punktu savākt. Tagad 5 (!!) nedēļas ir jāsēž neziņā un jāgaida rezultāti.
Lai nomierinātu trakojošos nervus un aizdzītu tuvojošos histērijas lēkmi, tajā pašā vakarā devos uz nākošo Sommerfestu - Ludwig-Erhard kojās. Ballītes apjomi stipri mazāki kā citos festos, organizētība arī diezgan pašvaka, alus ne tas garšīgākais. Bet toties laba kompānija, puslīdz klausāma mūzika un veids, kā aizmirst nupat piedzīvotās šausmas..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru